Muižas kungu māja otrajā stāvā iespējams pārnakšņot 4 divvietīgās istabās, iespējama arī dažādu telpu īre iepriekš piesakoties pa tālruni 29491730 (Ralfs).

16.gadsimta beigās Rūjas upes krastā sāka veidoties Naukšēnu muižas apbūve. Pašreizējo izskatu muižas kungu ēka ieguva 1843. gadā un tā ir raksturīga ampīra stila celtne. Muižas kungu māja, zirgu stallis, klēts, pulksteņtornis jeb siernīca un parks ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Pretī muižas kungu mājai atrodas čalojoša strūklaka un soliņi, uz kuriem var atpūsties. Muižas parkā aug reti sastopami koki, tādi kā korķa koks, Sibīrijas baltegle, valriekstu koks, kā arī aizsargājami koki – ciedra, Eiropas lapegle, sudrabkļava. 2005. gadā vēsturiskā izskatā atjaunota parka estrāde.
 

Dziļāk parkā apskatāmas arī barona fon Grotes dzimtas kapenes, no kurām līdz mūsdienām gan saglabājušās tikai drupas.
Latvijas pirmās brīvvalsts laikā muižas pilī atradās zēnu audzināšanas iestāde, padomju varas gados- arodvidusskola. Mūsdienās atjaunotajā muižas kompleksā  izvietota Sociālās korekcijas izglītības iestāde "Naukšēni".
 

Muižas ēkā atrodas Naukšēnu Cilvēkmuzejs, kura mērķis ir savākt un saglabāt, kā arī iepazīstināt viesus ar interesantiem cilvēkiem, kas dzīvojuši Naukšēnu pagastā. Muzejā aplūkojamas Marijas Muzikantes darinātas lellītes 30 dažādu novadu tautastērpos.