x
x

Pastaigu takas

Naukšēnu novads neizceļas ar dabas takām, bet  īsām pastaigām, mūsu novada iepazīšanai,  kopā ar ģimeni vai vienatnē, noteikti vari izstaigāt nelielā izmēra pastaigu vietas, kuras iecienījuši ikdienā izstaigāt vietējie – Ķoņu kalna taka un Kābeles pilskalna takas! Drosmīgākajiem iesakām arī Jēču dabas taku, kura ir īpaša ar savu dabiskumu!


1. Ķoņu kalna taka (1,4 km)

DSC_0337 IMG_0352 IMG_0929 IMG_1074

Adrese: Ķoņu pagasts, Naukšēnu novads
GPS  57.942875, 25.339523
Objekta pieejamība - Bērniem piemērots, nav piemērots cilvēkiem ar kustību traucējumiem un bērnu ratiņiem
Nepieciešamais laiks: Aptuveni 30 minūtes
Apkārtējā vide: Pļava
Taka  - bezmaksas

- Novietojiet auto pie ieejas takā, kur atradīsiet arī takas karti.
- Takā iespējams iepazīt Akmens izziņas taku, pabūt kalna lejā, vēlāk virsotnē, dodoties pa stāvām koka trepēm, iespējams izšūpoties milzīgajās šūpolēs, izdejoties nelielajā estrādītē, kā arī uzrīkot pikniku ar ugunskuru! Lielākais bonuss – pasakainais skats uz Ķoņu ainavu! Ejot tālāk, noteikti ieraudzīsi vietējo amatnieku darinātos kokgrebumus – Vēja karieti un Dieviņkrēslu. 
- Dabā ejot, atceries - Ko atnesi, to arī aiznes! 

• Ķoņu kalns - lielākais drumlins Latvijā (drumlini ir ovāli pauguri, kas veidojušies ledus laikmetā zem ledāja). Izmēri: garums 9,6km, platums 2,4km, relatīvais augstums 35m, absolūtais augstums 92,6m virs jūras līmeņa. Ķoņu kalns ir sena un populāra pasākumu un saietu vieta.
No 35 m augstās virsotnes atklājas plašs skats uz Burtnieku ieplaku. Interesanti, ka šo kalnu ar Burtnieku ezeru saista teika. Burtnieku ezers senāk gribējis apmesties Koņu kalnā. Ezeru nesis, milzīgs melns vērsis, briesmīgi baurodams un atstādams visur savas pēdas, kuras Ķoņu kalnā redzamas kā dziļas bedres, ko sauc par "ezera kājām". Ezers šņācis un diena palikusi pavisam tumša. Cilvēki vaimanājuši no bailēm un lūgušies, lai ezers iet citur. Dievs paklausījis cilvēku lūgšanu un pavēlējis vērsim ezeru nest tālāk uz dienvidiem. Ezers par to noskaities un, stipri rūkdams un krākdams, pēkšņi uzkritis laukiem un mājām savā tagadējā vietā.

• Akmens izziņas taka - apmeklētāji var iepazīties ar interesantiem akmeņiem, kas ledājam atkāpjoties ir nokļuvuši Ķoņu kalnā. Akmeņu izzināšanas taka nepavisam nav gara – tikai pāri simts metru – no auto stāvvietai paredzētā laukuma līdz “Baltijas jūrai” un tad gar “jūru” no “Botnijas” līča ziemeļiem līdz “Rīgas jūras” līcim. Šāda ekspozīcija ar Baltijas jūras modeli ir unikāla. Pareizajās akmeņu izcelsmes vietās salikto 50 akmeņu kolekcija ir gana zinātniska un sniedz interesentiem iespēju gūt citur negūstamas zināšanas.
! Apmeklējot dabas objektus un takas nepieciešams lietot mutes un deguna aizsegu, ja teritorijā atrodas liels skaits cilvēku. 


2. Kābeles pilskalna taka (3 km)

IMG_0162 IMG_0177 IMG_0187 IMG_0235

Adrese:  “Naukšēnu muiža”, Naukšēnu pagasts, Naukšēnu novads
GPS 57.8833198, 25.4470612
Objekta pieejamība - Bērniem piemērots, nav piemērots cilvēkiem ar kustību traucējumiem un bērnu ratiņiem
Nepieciešamais laiks: Aptuveni 30 minūtes
Apkārtējā vide: mežs, muižas komplekss
Taka  - bezmaksas

- Sākums – pie Naukšēnu muižas, kur iespējams novietot auto.
- Uzmanību! No Kābeles pilskalna pa apli kādreiz nevar iziet, jo vietējie bebri dara savu – aizdambē ciet!  Līdz ar to izejamais ceļš applūst un nav izejams! Ja tā ir noticis, ejiet atpakaļ pa atnākušo ceļu! 
- Dabā ejot, atceries - Ko atnesi, to arī aiznes! 

Apskatāmie objekti:
• Naukšēnu muiža
Šeit apskatāmi valsts nozīmes kultūras pieminekļi- Muižas kungu māja, zirgu stallis, klēts, pulksteņtornis jeb siernīca un parks. Pretī muižas kungu mājai atrodas čalojoša strūklaka (vasarā) un soliņi, uz kuriem var atpūsties. Muižas parkā aug reti sastopami koki: korķa koks, Sibīrijas baltegle, valriekstu koks, kā arī aizsargājami koki – ciedra, Eiropas lapegle, sudrabkļava. 
Latvijas pirmās brīvvalsts laikā muižas pilī atradās zēnu audzināšanas iestāde, padomju varas gados- arodvidusskola. Mūsdienās atjaunotajā muižas kompleksā izvietota Sociālās korekcijas izglītības iestāde "Naukšēni".
Gidu pavadībā iespējams uzzināt muižas vēsturi, izstaigāt parku, kā arī ieskatīties siernīcā un klētī. 

• Naukšēnu muižas estrāde - uzcelta pēc senajām (1930.gadu) fotogrāfijām 2006.gadā. Estrāde saucās – mušelis. Pēckara gados šī estrāde tika nodedzināta arī koka estrāde parkā, kur līdz 1941.gadam pulcējās pagasta ļaudis uz teātra izrādēm, bērnu svētkiem un citiem pasākumiem Nosaukums nācis no vācu valodas: Muschel (apvalks). 

• Uz baronu fon Grotu dzimtas kapiem ved Holandes liepu aleja.

• Kābeles pilskalns -  Senlatviešu pilskalns Rūjas upes krastā. 20. gadsimta 60.gados, rokot granti, tas gandrīz iznīcināts. Mūsdienās šeit ierīkota atpūtas vieta ar soliņiem, ugunskura vietu un laivu piestātni. 

• Baronu fon Grotu dzimtas kapliča - līdz mūsdienām gan saglabājušās tikai drupas. Kungu kapi ar kapliču veidoti 1793.gadā. Uz kapiem veda garš taisns ceļš. Kapus iežogoja neregulāras formas žogs, bet kapliču - metālkaluma žogs ar vārtiem ieejas priekšā. Kapliča bija mūra ēka ar barokālu jumtu un arhitektonisku fasāžu apdari, piemēram, galveno ieeju akcentēja portāls ar trīsstūra frontonu, jumtmalu apvija dzega utt. 1944.gadā ienākot Sarkanajai armijai kungu kapi tika izpostīti, metāla žogs nodots metāllūžņos, iekštelpas izdemolētas. 

• Zirgu stallis un kūts - staļļa korpusu veido divstāvu apjoms ar centrālo un sānu rizalītiem. Sanu rizalīti ir trīs ailu asu, centrālais vienasu. Kūts korpuss ir vienkāršāks – masīvā laukakmeņu mūra ēka segta ar stāvu divslīpju jumtu. Laidara atlikušās daļas, pateicoties celtniecības materiālam rada glezniecisku iespaidu. Joprojām sajūsmina pagājušo gadsimtu amatnieku darba teicamā kvalitāte. Šodien bijušā staļļa korpusā iekārtotas skolas mācību telpas, bet kūts kalpo saimnieciskām vajadzībām.

• Siernīca - pulksteņu tornis, kā to sauca pēc apaļajā jumta logā iebūvētā pulksteņa, atrodas pils tiešā tuvumā, iebraucamā ceļa malā. Šī nelielā astoņstūru mūra ēka segta ar kupolveida jumtu, kas iesegts ar skārdu. Ēkai ir divi stāvi, pie kam otrais labi vēdināms pa nelieliem iegareniem lodziņiem, kas atrodas visās šķautnēs. Siernīca redzama jau ap 1800.gadu tapušajā J.K.Broces zīmējumā un savu sākotnējo veidolu nav zaudējusi līdz pat mūsu dienām. Šāda veida ēkas Latvijas muižās uzskatāma par retumu. Padomju laikā tornis bija nonācis sliktā tehniskā stāvoklī, pie tā piebūvēts pat šķūnis, izlauzta liela vārtu aila.

• Klēts – tās precīzs celtniecības laiks nav zināms. Tā nav atzīmēta muižas 1695.gada muižas zemju plānā, taču redzama ap 1800.gadu darinātajā J.K.Broces zīmējumā. Spriežot pēc ēkas apjoma telpiskās uzbūves, tā celta 18.gs.vidū vai pēdējā ceturksnī. Domājams, 1920.gados kārniņi nomainīti. Klētij pret pagalmu ir vaļēja priekštelpa jeb t.s. klēts priekša un noeja velvētā pagrabā (tāds pats pagrabs ir arī otrajā galā. Sākotnēji klēts priekšu veidojusi kolonāde, kas 19.gs.otrajā pusē nomainīta ar arkādi. 
! Apmeklējot dabas objektus un takas nepieciešams lietot mutes un deguna aizsegu, ja teritorijā atrodas liels skaits cilvēku. 


3. Jēču dzirnavu taka (8 km) – sarkanais un zilais marķējums

BUQU5259 IMG_1594 IMG_1731 Jecu_taka_2019__7_

Adrese: Jēču dzirnavas, Naukšēnu pagasts
GPS 57.843015, 25.44759
Objekta pieejamība - Bērniem piemērots, nav piemērots cilvēkiem ar kustību traucējumiem un bērnu ratiņiem
Nepieciešamais laiks: Aptuveni 3stundas
Apkārtējā vide: Meža un lauku ceļi, pļava, purvains mežs, purvs ar guļkoku segumu, pārsvarā līdzens, atsevišķi kāpumi un noejas līdz 6 m augstumā
Takas garums  - apm. 8 km 
Taka  - bezmaksas

Taka ved caur laukiem, mežiem un ganībām – pa klusām un savvaļām vietām. Pa ceļam vērojami neparasti dabas un kultūrvēstures veidojumi – Jēču bļodakmens, Pugu akmeņu krāvumi, Garais kalns, sūnu purvs, dižkoki, arī savvaļas zirgi un taurgovis. 
Iesakām iet pa apli (8 km)  -sākot iet pie Jēču dzirnavām pa sarkano marķējumu un atgriezties turpat sākumpunktā, ejot atpakaļ pa zilo marķējumu pie Pugu krāvumiem! 

- Iestaigāta taka, atsevišķos posmos guļkoku segums.
Taku ejot slapjā laikā nepieciešami ūdensnecaurlaidīgi apavi.
- Dabā ejot, atceries - Ko atnesi, to arī aiznes! 
! Apmeklējot dabas objektus un takas nepieciešams lietot mutes un deguna aizsegu, ja teritorijā atrodas liels skaits cilvēku. 


4. Naukšēnu doktorāta parciņš

doktorata_parks__1_ doktorata_parks__7_ doktorata_parks__2_ doktorata_parks__6_

Pie Naukšēnu doktorāta - Naukšēnu Cilvēkmuzeja ir izveidots parciņš, kurā pastaigājoties, iespējams uzzināt daudz ko jaunu. Projekta “Neiepazītā Ziemeļlatvija” ietvaros parkā izveidota aktīvās atpūtas un izziņas taka, kurā novietoti masīvkoka soli un galds, izveidotas 3 vides izziņas spēles (“Dzīvnieku pēdas”, “Atmiņas spēle” un “Iepazīsim kokus”), uzstādīti divi kāpelēšanas elementi no koka guļbaļķiem (līdzsvara taka un namiņš), divi lielie informatīvie stendi par augiem un dzīvniekiem, kas sastopami teritorijā un 5 mazie informatīvie stendi.
Lapenē, iespējams palasīt Naukšēnu pagasta teikas, kuras pierakstītas dažādās Latvijas vietās. Tās pārrakstītas no autoru Ineses Rubertes un Jāņa Tančera grāmatas «Valmieras novada teikas». Lielizmēra grāmata ar teikām apskatāma gan ziemā, gan vasarā. 

Sadaļa atjaunota: Trešdiena, 2021. gada 3. marts
Šodien: 22.04.2021.
V/d: Armanda, Armands
x
x
Notikumi
x
x
© Naukšēnu novads 2021, tālrunis: +371 64268288, e-pasts: dome@naukseni.lv