x
x

Kultūra Ķoņu pagastā

Ķoņu pagasta tautas nams

"Zirgu pasta stacija", Ķoņu  pagasts,

Naukšēnu novads, LV-4247

Tālr. 64263331, mob. tālr.
E-pasts: 
Kultūras pasākumu organizatore: 


Kultūras pasākumu vajadzībām tiek izmantota neliela zālīte Ķoņu pagasta pārvaldes ēkā. Šī ēka ir kultūrvēsturiska celtne, kas celta 1864.gadā, kā Rūjienas zirgu pasta stacija. Lielāku pasākumu organizēšanai izmanto Ķoņu skolas telpas. Vasarā gan kultūras, gan sporta pasākumi tiek organizēti Ķoņu kalnā. Ķalna apkārtne katru gadu tiek labiekārtota un pilnveidota, lai tajā būtu iespēja organizēt gan pasākumus, gan tas kļūtu par interesantu tūrisma objektu. 


Pagastā notiek notiek koncerti, amatierteātru izrādes, atpūtas vakari, latviešu gadskārtu svētki, Dzejas dienas, pasākumi bērniem, pensionāriem, Baltijas ceļa atceres pasākums uz Latvijas - Igaunijas robežas, Ķoņu kalna svētki un citi. Regulāri notiek vietējo rokdarbu un mākslas darbu izstādes. Kultūras jomā laba sadarbība izveidojusies ar kaimiņiem Igaunijā. Pēdējo gadu laikā organizēti gan kopīgi pasākumi, gan realizēti vairāki projekti.

Tautas namā no 2000. gada  darbojas folkloras kopa „Dzīne”, kura aktīvi uzstājas gan novadā, gan citviet Latvijā. Folkloras kopa piedalās arī starptautiskos pasākumos un festivālos ārpus Latvijas. 


009 (Large)_6

Latviešu un igauņu sadraudzības vakars Ķoņu pagasta pārvaldes zālītē



486__Large_

Saksofonistu kvarteta "Next" koncerts Ķoņu kalnā




Kultūras dzīve Ķoņu pagastā no 20. gs. 


20.gadsimta vidū tautas nams atradās  Ķoņu pasta namā, kas celts 1881.gadā tieši pagastvaldes vajadzībām. Ēka nodeg 1974.gadā un tautas nams pārceļas uz Ķoņu pagasta „Lāčplēšiem” (kādreizējā Ķoņu muiža), kur atrodas kolhoza „Cīņa” kantoris un arī Ķoņu ciema padome. Šai ēkā tautas darbojas līdz 1997.gadam, kad Ķoņu pagasta „Celtniekos" (tagad "Zirgu pasta stacija") tiek izremontēta neliela zāle kultūras pasākumu organizēšanai.

Sabiedriskā dzīve Ķoņu pagastā sākās pēc vīru kora nodibināšanas 1882. gada 2. decembrī. Kora vadību uzņēmās lielais dziesmu mīļotājs, rosīgais tautskolotājs Kārlis Cirītis. 1909. gadā tika nodibināta Ķoņu dziedāšanas biedrība, kas 20.gadsimta sākumā bija galvenā kultūras pasākumu organizatore. 1882. gadā tika uzcelts pagasta nams, kur bija arī neliela zāle saviesīgajiem pasākumiem, taču pārsvarā pasākumi tika organizēti Dīķeru muižas parkā, „Krustiņu” eglainē, kas atradās 1 km no pagasta nama. Šie sarīkojumi ar kora dziesmām zaļumos, bijuši gandrīz vienīgie sarīkojumi Rūjienas apkārtnē un pulcējuši cilvēkus no plašas apkārtnes un svētīti ar lielu sajūsmu kā tautas svētki. 

1908. gadā piepulcējās vīru balsīm ap 15 sieviešu balsis, izveidojās jauktais koris Cirīša tēva vadībā. Vēlāk kora dziedātāju skaits pieauga līdz sešdesmit. Vēl par kora vadītājiem bijuši: Alfrēds Cirītis, Mārtiņš Celms, Rūdolfs Grīnbergs un Milda Lūsis. Koris piedalījies VI, VII, VII un IX Dziesmu svētkos, novada dziesmu dienās Valmierā, Rūjienā, Burtniekos, Mazsalacā un Dikļos.

Biedrības dalībnieki iestudējuši lugas, organizējuši koncertus, zaļumu svētkus, labdarības tirdziņus un darbojusies bibliotēka.

1941. gada 25. martā biedrību slēdza un likvidēšanas aktu parakstīja Alfrēds Cirītis un Ķoņu pagasta pagaidu izpildu komitejas priekšsēdētājs Jānis Paegle (Oši). 

Algoti kultūras darbinieki Ķoņu pagastā sāka strādāt 1940. gadā. 40. - 50. gados tika liela uzmanība pievērsta mākslinieciskās pašdarbības organizēšanai, dažādu padomju ideoloģijas propogandas pasākumu rīkošanai. Koris darbojies arī šajos gados un pēc II Pasaules kara A.Cirītis ar nelielu jaukto kori, 1948. gadā piedalījās dziesmu dienās Rūjienā un Valmierā. Pagastā vienmēr darbojušies dažādi ansambļi, vīru kvarteti un dubultkvarteti, sieviešu, jauktie un meiteņu ansambļi. Pagasta kultūras sabiedriskās dzīves degpunktā vienmēr atradušies pamatskolas skolotāji, pašdarbības kolektīvu vadītāji un to dalībnieki.

60. gadu beigās un 70 gados pagastā darbojas sieviešu koris. Kora vadītāji Juris Gailis, vēlāk Juta Kalniņa (Rūjiena). Koris ņem dalību vietējos kultūra pasākumos, koncertē Rūjienā, Valmierā, Dikļos. 1973. gadā ir Dziesmu svētku Simtgades koncerta dalībnieku vidū Mežaparka Lielajā estrādē Rīgā.

Dramatisko kolektīvu 60. – 80. gados vadīja skolotāja Valija Pinkule (Kalnteimas), Marita Liepiņa „Zagļi”, H.Gulbis „Vecīši”, Anerauds „Priekšniecību gaidot”, Poldeņa „Pie lāču midzeņa” u.c. Tiek iestudēti dažādi literāri uzvedumi, skeči, daiļlasītāju montāžas un aģitbrigādes uzvedumi.

Nevienā pagasta pasākumā neiztiek bez pagasta vokālo ansambļa snieguma. Vadītāji: Juris Gailis, Juta un Dzintars Kalniņi, Helēna Gaidlazda, Vineta Hermane. Ansamblis piedalās vokālo ansambļu skatēs rajonā, koncertē kaimiņu pagastos, Rūjienā un Karksi Nuijā, Lilli kultūras namā Igaunijā un citur.

Vīru vokālo ansambli 70. gadu nogalē vada Raimonds Vekters. Deju kolektīva vadītāji un dalībnieki bieži mainās, taču tas regulāri piedalās pagasta kultūras pasākumos, rajona deju svētkos Valmierā un zonālajos svētkos Limbažos. Kolektīva vadītāji: A.Paegle (Rūjiena), A.Gredzens, M.Krastiņa, M.Aspere (Naukšēni).

80. gadu beigās un 90. gadu sākumā darbojas jauktais jauniešu ansamblis, kuru vada R.Mednis, vēlāk L.Kelmere. Darbojas deju kolektīvs Larionovas (Jeri) vadībā un 90. gadu vidū M.Karseļa vadībā. Koncertdarbība – pašu mājās, Rūjienā, Moisakilā Igaunijā u.c. 90.gadu beigās tautas namā pagasta bērnu dramatiskais kolektīvs R.Medņa vadībā  iestudē Pavlovska lugu „Zirņapuika” priecē skatītājus pagastā, Lodē, Vilpulkā, Sēļos, pansionātā, bērnudārzā „Vārpiņa” un citur. Nākamajos gados tiek iestudēta Z.Ērgles luga „Mikus un Māris Leijputrijā”, tā arī tiek izrādīta kaimiņu pagastos un bērnudārzā.

1999. gada rudenī no jauna sāk darbu pagasta folkloras ansamblis Agritas Gruzdiņas vadībā. Pēc tam ansambļa vadību pārņem Aira Burve, kura 2011.gada 26.novembrī nosvinēja savas darbības 10 gadu jubileju.

Tradīcijas pagastā 20. gadsimta. 60. - 90. gados

60. – 80. gados liela uzmanība tika pievērsta dažādu tradīciju organizēšanai. Tās bija darba, sadzīves, revolucionāras un patriotiskās audzināšanas un sporta tradīcijas.

Lielākie darba tradīciju pasākumi bija kolhoza „Cīņa” 20, 30 un 40 gadu jubilejas pasākumi, ražas svētki un kolhoza gada pārskata sapulču balles. Tās parasti notika 60. gados kolhoza klubā, bet vēlāk Rūjienas kultūras namā ar plašu pasākuma programmu un klātiem galdiem. Kolhoza 30 gadu jubilejas svinībām tika gatavotas jubilejas medaļas un vimpeļi, ar kuriem katru gadu sveica kolhozniekus, kuri nostrādājuši kolhoza 10, 20 un 30 gadus. Lieli svētki bija kolhoza apsējības, dienā notika sporta atpūtas diena un vakarā svētki. Organizēja lopkopēju, šoferu, mehanizatoru pensionāru vakarus un skolotāju dienu. Šajos pasākumos tika rīkotas izstādes, notika mākslinieciskās pašdarbības koncerti. Aicināja arī profesionālos māksliniekus no Rīgas un Valmieras. Ķoņu pagastā viesojušies tā laika populārie ansambļi „Kvelde”, „Saime”, „Ornaments”, TDA „Gauja”, Valmieras vīru koris „Imanta”, pūtēju orķestris „Rīga”, „Zeļļi”, u.c. Viesojušies aktieri R.Meirāne, R.Zēbers, E.Liepiņš, G.Skrastiņš, A.Dūle, A.Vilims un citi.

Gadā svinīgi tika reģistrētas 3 – 5 laulības un piedzima vidēji 15 – 20 bērni, kuriem svinīgi pasniedza dzimšanas apliecības. 80. gados arī medaļu ar iegravētu vārdu, dzimšanas datumu un grāmatiņu, kur ierakstīt svarīgākos novērojumus bērna attīstībā.

Katru gadu organizēja kūmu reģistrāciju, vēlāk sauca par bērnības svētkiem. Līdz 1974. gadam pasākumi notika vecajā pagasta namā, kurš 1974. gada augustā nodega, pēc tam kolhoza klubā „Lāčplēšos” vai skolā. Bieži bērnības svētku dalībnieki pulcējās Ķoņu skolā, no kurienes tos ar zirgu pajūgu atvizināja līdz tautas namam, kur notika svētki.

60. gadu beigās un 70. gadu sākumā zelta kāzas svinēja Baložu ģimene no „Purgaļiem”, Leitlandu ģimene no „Cirīšiem”, Kauču ģimene no „Puriņiem”, Megi ģimene no „Arājiem” svinēja sudrabkāzas. Organizēja 60. – 80. gados jauno ģimeņu, stipro ģimeņu (10, 20, 30 gadi laulībā) vakarus. Sadzīves tradīcijas ar saviem priekšnesumiem kuplināja vīru vokālais kvartets, sieviešu un vīriešu vokālie ansambļi, daiļlasītāji, aģitbrigāde un reizēm arī deju kolektīvs.

Skolas un pirmsskolas vecuma bērniem regulāri tika organizēti Jaungada eglīšu pasākumi gan skolā, gan klubā ar dāvanām un konfektēm. Organizēja ziemas sporta atpūtas dienas, vasaras spartakiādes. 60. – 70. gados notika regulāri sporta treniņi volejbolā, galda spēlēm gan skolā, gan klubā. 80. gados kolhozs nomāja Rūjienas vidusskolas sporta zāli basketbola treniņiem. Sportisti aktīvi piedalījās rajona rīkotajās sacensībās. Aktīvākie sportisti Andris Kāsēns, G.Micītis, A.Mors, šahā un dambretē D.Šmite, Ā.Reiziņš, St.Peipiņš u.c. Sporta dzīvi organizēja A.Skuja, G.Micītis, J. Un S. Brentes un 80 gadu beigās M.Bērziņa.

70. gados notika lieli pasākumi – pagastu darbu skates – konkursi. 1970. gadā ar Lodes, 1972. gadā ar Ipiķu, 1974. gadā ar Sēļu un 1976. gadā ar Vecates pagastu. Šajos pasākumos tika vērtēts pagasta padomes, kolhoza un kolhoza speciālista veikums. Notika sporta sacensības starp pagastiem, pēc tam konkursa noslēguma dienā visu darbu un veikumu rezumēšana un konkurss starp pagastu mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem. Šajos pasākumos bija liela iedzīvotāju ieinteresētība un atsaucība. Darbojas koris, vīru, sievu un bērnu vokālie ansambļi, lauku kapela, aģitbrigāde, daiļlasītāji un par sarīkojumu deju dejotāji. Tie bija svētki, kuros neatkarīgi no vērtējuma, ieguvēji bija visi.

1984. gada 17. februārī liels pasākums bija pagastu dienas Valmierā. Valmieras kultūras namā tika rīkota Ipiķu, Ķoņu, Lodes un Vilpulkas pagastu izstādes „No mūsu darba pūra”. Pie apdziedāšanas ar dziesmām un rotaļām uzstājas mūsu folkloras ansamblis, kuru vadīja Rūjienas mūzikas skolas skolotāja V.Hermane.

Vakarā kultūras namā notika pagastu un kolhozu šefu organizāciju mākslinieciskās pašdarbības koncerts.

1989. gada pavasarī tika saposts parks pie Ķoņu pagasta „Lāčplēšiem” un pirmoreiz rīkoja Lieldienu svinēšanu pagastā. Turpmāk Lieldienas svinētas katru gadu.

1988. gadā pavasarī tika organizēti Ķoņu pagasta svētki un 1989. gadā notika pagasta svētku atskaņas koncerts „Otru Rūju nevar atrast, Otra Ķoņu kalna nav”. Svētkos organizēja izstādes „Mūsu vaļasprieks”, kur piedalījās rokdarbnieki, mednieki ar savām medību trofejām, mājamatnieki un kulināri. Pēc izstādes notika izstādes darbu izsoles. Organizēja loterijas, kurā vinnē visas lozes, dažādas spēles bērniem un pieaugušajiem. Pēc izdarībām notika mākslinieciskās pašdarbības koncerts, kurā dalību ņēma gan pagasta, gan viesu kolektīvi no kaimiņu pagastiem un Igaunijas Republikas Nuijas pilsētas un Lilli kultūras nama. Ar igauņiem dibināta sena draudzība un arī mēs bieži viesojamies pie viņiem.

Pagasta svētki tika organizēti arī 1995. gadā Rūjienas folkloras svētku ietvaros. Ķoņu pagastā viesojas folkloras ansamblis „Dzieti” no Cēsīm un „Dore” no Rencēniem. Tā kā Ķoņu pagasts iesaistījās Rūjienas novada folkloras pasākumos, tad arī turpmāk 1996.,1997. un 1998. gada vasarā pie mums viesojušies folkloras ansambļi „Sudmaliņas” no Valkas, „Rucava” no Liepājas, Zaķumuižas bērnu folkloras ansamblis, Nuijas pilsētas dziesmu un deju ansamblis u.c.

1989. gadā 23. augustā Ķoņu pagasta „Smilškalnos” notika grandiozs protesta mītiņš „Baltijas ceļš” pret Molotova – Ribentropa paktu un 1999.gada 23. augustā turpat tika organizēts pasākums „Baltijas ceļa” 10 gadu atcerei, kurā piedalījās gan Igaunijas pierobežas, gan Rūjienas novada iedzīvotāji. 2004.gadā atzīmēja 15. gadu jubileju. 2006.gada 23. augustā pasākumā viesojās Latvijas Tautas frontes bijušais priekšsēdētājs Dainis Īvāns.Pē'dejo gadu laikā 23.augustā robežmalā atceres pasākums notiek katru gadu.
Sadaļa atjaunota: Pirmdiena, 2019. gada 25. februāris
Šodien: 23.03.2019.
V/d: Mirdza, Žanete, Žanna
x
x
Notikumi
x
x
© Naukšēnu novads 2019, tālrunis: +371 64268288, e-pasts: dome@naukseni.lv